Nedaudz atsauca atmiņā vecos, labos laikus, kad vēl ar brāli, kad mazi bijām, Žilitonu uz savas vecās TV kastes dzenājām.
[youtube:http://www.youtube.com/watch?v=xGE34VAqYTk]
Super Mario glābj [pasauli] princesi
Atbildēt
Mēneša arhīvs: septembris 2008
Gājēju tiesības – wtf?
Šodien no darba uz mājām dodoties, tepat, pie mājām uz pārejas apstājoties sāku domāt – hm, nez, kur tie braucēji visi nemitīgi steidzas? Stāvēju un skaitīju – viens… divi… trīs… jau apmēram kāda piecpadsmitā automašīna garām brauc, bet neviens tā arī nedomā pat ievērot, ka ielas malā kāds cenšas pāriet pāri… bezmaz vai liekas, ka man jāizskrien līdz pusceļam, jāpalūkojas vadītājam acīs un tad vēl jautājums – ko īsti darīt – skriet vai mierīgi turpināt savu ceļu…
Nu, kur gājējiem vispār ir kādas tiesības vairs?
P.S.: Bļin (piedodiet!), pārāk agresīva tā Rīga, lai vēl pats auto tiesības liktu :-(
Vajadzība pēc ātruma
Nu tā. Sen kaut ko neesmu rakstījis sadaļā par spēlēm. Kopš saliku sev tagad jauno kompi, sāku domāt, ka tagad tak var padzenāt pāris labas spēles. Izvēle krita uz The Need For Speed Underground. Veca, bet laba klasika jau…
Pirmo reizi šo spēli palaidu uz saviem dzelžiem maksimālajos settingos. Tāda bauda! Karstas meitenes, nakts, auto, tjūnings un vēl ātrums.
Protams, pēc nedēļas manos dzelžos nonāca šīs pašas spēles otrais turpinājums – The Need For Speed Underground 2, kas jau ir tās pašas idejas turpinājums, protams krietni uzlabotā kvalitātē. Arī auto izvēle krietni labāka, ātrums reālāks. Pats labākais, kas man šai spēlē patīk, ka tu dzīvo gandrīz, tā teikt, veselas naksnīgas pilsētas dzīvi un braukājot apkārt meklē tjūninga veikalus, autoplačus un sacīkšu vietas. Laba izklaide, tā teikt, vakara relaksam.
Ko te daudz… te nedaudz acu priekam – The Need For Speed Underground 2 ekrāntapete (1024×768 punktu izšķirtspējā):
P.S.: Mirklīti pacietības, kamēr ielādējas.
Aņux #5
Jaunais krievs nopircis 600-to mersedesu ar stūri labajā pusē un dalās ar draugiem iespaidos:
“Vispār jau mašīna kruta, vienīgi katru reizi, kad gribu nospļauties pa logu, trāpu sievai.”
Nedēļas domas un pieraksti
Manas domas īsumā par dažādām tēmām šonedēļ, kas varbūt (vairāk vai mazāk) ir aktuālas.
Pirmā doma: Narvessen veikali. Nesaprotu tur tikai vienu – kases ta ir divas, es stāvu ar saldējumu rokā, bet man tur jāstāv kādas piecas līdz desmit minūtes, kamēr tas sāk kust man rokās. Tos desmaizīšu pircējus nevarētu tā kā novirzīt visus pie vienas atsevišķas kases, jo viņiem kā nekā tur vislielākais laiks paiet, kamēr tiek apkalpoti pilnībā?
Otrā doma: 800-sērijas autobusi. Šodien sanāca uz centru braukt ar 800-to numuru sērijas autobusu. Joks tāds, ka viņi (kā izrādās) maksā vēl joprojām 30 santīmus Rīgas teritorijā. Jautājums – kāpēc? Galu galā – tā taču ir tā pati Rīgas Satiksme. Vai tad pārējos transportus arī nevarēja atstāt tanīs pašās vecajās cenās un visi būtu apmierināti? Kādēļ, jautājums, man jāpārmaksā aptuveni +20 santīmu vairāk, lai tiktu uz Rīgas centru? Labi, reti braucu, bet nu tomēr.
Trešā doma: Rīgas parki. Šodien sanāca sēdēt vienā no Rīgas parkiem. Precīzāk – Grīziņparkā. Un, lūk, sāku domāt – vai tiešām Rīgas Domei degungals nesniedzas tālāk par Rīgas centru? Kam no vienas puses interesē, cik daudz kaijas apd*r$ Brīvības pieminekli, ja otrā Rīgas galā pieminekļi apdraud mūsu pašu bērnus? Vai tiešām tāds vēsturisks parks kā Grīziņkalns būtu jāaizlaiž pa pieskari? Kad kāds tur augšā kaut ko sāks darīt lietas labā?
Varbūt ir vēl pāris domu graudi prātā, bet šie laikam būtu tie aktuālākie dotajam momentam. Turpmāk vēl.