Mēneša arhīvs: septembris 2008

Par braukšanu dzērumā

Posted on by
10

Tikko lasīju interesantu ziņu:

Līdzšinējie sodi par braukšanu alkohola reibumā autovadītājus nebiedē. Acīmredzot daudziem 500 latu nav pietiekami liela summa, tāpēc amatpersonas tagad rosina sodu par braukšanu alkohola reibumā desmitkāršot līdz 5000 latu.

Tas no tejienes (c)TVNet.

No vienas puses – sen jau vajadzēja, bet no otras – nebūs mūsu ministriem nedaudz par šerpu?

Ja jau šogad par braukšanu dzērumā vai narkotisko vielu reibumā sodīti jau 7000 auto vadītāju, tad vēl pēc vecā likuma šis skaitlis vēl augs un augs, bet pēc jaunajiem likumiem reķinot uz doto brīdi-

7000 autovadītāju, kas sēdušies reibumā pie stūres * 5000 Ls = 35000000Ls… tā, ka, ja šis skaitlis nemazināsies turpmāk, tad jau valsts varēs vēl kādus pāris “Dienvidu tiltus” sabūvēt, jo 35 miljoni tomēr nav smiekla nauda…

Izdaiļo savu komentāru!

Posted on by
3

Nu jau kādu laiciņu man ir blogs šiten, arī vairākus spraudņus esmu salicis iekš viņa, tikai vienu gan kādu laiku nebiju sapratis – kā tās bildes, blakus komentāriem īsti darbojas. Nu, lūk.

Ir tāds spraudnis ar nosaukumu ‘Easy Gravatars’, noveilkams šiten. Kā izrādās, tikai nesen tikai tā pa riktīgam ‘iebraucu’ kā viņš īsti tur darbojas.

bilde

Savācam un uzliekam jau augstākminēto spraudni iekš WordPress, tālāk dodamies uz gravatar mājas lapu, kur tālāk piereģistrējamies, norādot savu ēpasta adresi, pie kuras tālāk šīs bildītes tiks piekabinātas, sameklējam kādu labu avatar bildīti (piemēram, šeit) un ieliec to tur, iekš sava Gravatar. Vēl nedaudz konfigurācijas savos WP settingos un lieta darīta. Tagad mana bildīte zīmējās tur, kur mans ēpasts parādās, protams, ja otrā blogā ir šis pats Gravatar atbalsts.

PS: Tagad tikai skatos, ka daudzi savos blogos izmanto Open ID avatar system. Tikai īsti vēl neesmu sapratis, vai tas ir arī kāds spraudnis blogam vai kas? Bet to varbūt kādu citu reizi apskatīšu.

Dzīve tomēr nav tik liels s**s…

Posted on by
4

Kaut kad aizvakardienas pievakarē Ģirts iekš Twitter rakstīja…

Kas notiek? Divi no trūblogeriem ir uzrakstījuši rakstu par to, ka nav laika un/vai nav ko rakstīt.

Reizēm gan jāsaka, ka dzīve, neskatoties uz dikti negatīvajām lietām apkārt, liek pasmaidīt. Arī blogā kaut ko varbūt tajos brīžos mazāk ierakstu, tādēļ jau arī kādu laiku pie manis ir klusums. Un, jā – esmu pamanījis, ka daudzi, liekas, darbos (mācībās) līdz ausīm ierakušies, tādēļ šīm virtuālajām lietām aizvien mazāk laika atliek.

Piemēram, šodien, kā jau katru mēnesi pēc algas, saņēmu algas atskaiti darbā, kur bija rakstīts, ka man novilkti 20% manas samaksas, bet neskatoties uz to visu, tomēr turpināju smaidīt. Galu galā – dzīve taču neapstājas, alga daudzmaz tāpat laba bija un uz ceļiem pret priekšnieces kabineta durvīm tak nerāpošu, lai tikai apžēlojas. Galu galā, ja atvilkts, tātad, es pats vien vainīgs. Kaut ko ne tā izdarīju, bet no kļūdām dzīvē tak jāmācās.

Ak jā, ja dzīve būtu tikai viens liels rožu dārzs bez ērkšķiem, tad tā liktos gaužām garlaicīga…