Eju no darba, uzliku austiņas, kurās skanēja Chemical Brothers pirmais albums “Exit Planet Dust”. Tik tālu biju aizsapņojies mūzikā, ka skatos – krustojums un pāreja, bet neviena nav. Dodos pāri, te aiz muguras jūtu- viens strauji ar kaut kādu džipveidīgu auto (neieskatījos, kas precīzi par marku) man brauc no muguras. Te es pielieku soli, lai mazums tas trakais neuzskrietu virsū.
Tikko pārgāju pāri, dzirdu, autovadītājs man uztaurē, es atskatos… atveras logs, parādās tāds bārdains onkulis un man kaut ko saka. Es, protams, klausoties savu mūziku, neko diži nedzirdēju, ko viņš tur aiz muguras noburbināja, atmetu viņam ar roku un turpināju savu ceļu.
Stāsta morāle ir tāda – kas īsti bija pirmais – autovadītājs vai gājējs? Un vēl nobeigumam, kā izteicās Pauls Timrots: “Autovadītāj, atceries! Brīdī, kad tu izkāp no savas automašīnas, tu arī esi kājāmgājējs!”
