Vakars Purvciemā. Iepatikās saulriets. Tiešām pasaka. Kaut ko tādu bieži neredzēsi… tas pa ceļam uz māju pusi, trolejbusa pieturā transportu gaidot.
Vakars Purvciemā
6
Mēneša arhīvs: jūnijs 2008
Gribās
Vīrieša seksualitātes evolūcija.
(Tiem, kas krievu mēlē saprot)
10 лет – Чего-то хочется, не пойму никак – чего.
12 лет – Хочется подрочить.
14 лет – Хочется хоть какую-нибудь девчонку.
16 лет – Хочется именно вот эту подругу, потому что она всем даёт.
18 лет – Хочется всех!… попробовать по разу!
20 лет – Хочется именно эту девушку, потому что она никому не даёт.
25 лет – Хочется только эту женщину, потому что она лучше всех!
30 лет – Хочется вон ту женщину, потому что она чужая жена.
35 лет – Хочется всех, кроме своей жены.
40 лет – Хочется вот эту 16-летнюю глупышку.
45 лет – Хочется одинокую соседку – она вряд ли откажет.
50 лет – Никого не хочется, надоели все – но надо!
55 лет – Хочется… подрочить?
60 лет – Хочется хоть какую-нибудь женщину, но уже не очень можется.
65 лет – Надо делать вид, что всё ещё чего-то хочется.
70 лет – Слава богу, уже не надо делать вид.
75 лет – Помню, как мне хотелось ту женщину!
80 лет – Помню, чего-то хотелось, а чего – не помню…
Runājošie akmeņi atgriežas Rīgā
Nupat lasu…
Rīga, 26.jūn., LETA. No 5.jūlija līdz 20.jūlijam Rīgā, laukumā pie Sv.Pētera baznīcas, rīdziniekus un galvaspilsētas viesus pārsteigs un izklaidēs deviņi “runājošie akmeņi”, kuri tika eksponēti festivālā “Pārsteidzošā Latvija”, aģentūru LETA informēja pilnsabiedrība “Spīķeri” pārstāvis Rolands Puhovs.
Nu, ko … būs beidzot jāaiziet apskatīties pie reizes kas tie par zvēriem tādi ir, tikai kāds brīvs brīdis no darbiem jāatrod.
Par mani pašu: mana ikvakara paradīze…
Tā teikt, te es katru vakaru aizvadu savas stundas tīmeklī sērfojot. Jautāsiet, kādēļ virtuvē? Tādēļ, ka vienistabas dzīvoklis un, lai savu vecmammu ar mūzikas klausīšanos un taustiņu klaboņu netraucētu, pie kuras dzīvoju, nācās tā visu iekārtot.
Līgošana godam aizvadīta
Sveiks, mans dārgais lasītāj! Priecīgu tev Jāņu dienu! Nupat tikai no līgošanās mājās ierados. Nosvinējos godam ar nedaudz dziesmām, dejām, spēlēm, šašlikiem, ugunskuru, labu kompāniju un labu noskaņojumu tiešām godam!
Biju netālu no Siguldas- uz Allažu ceļa, nedaudz aiz Stīveriem vienās lauku mājās. Vieta tiešām tāda klusa, patīkama. Pašiem saimniekiem tur sava uzcelta neliela nojume, zem kuras arī sanāca svinēties. It kā daudz jau netika dzerts, bet tik un tā šodien tāda kā dulluma sajūta galvā un liels nogurums no visa. Prieks, ka vismaz darbā rītdien brīvs.
Vēl jāpiebilst, ka auksta gan šogad šī Jāņu diena sanākusi pret iepriekšējiem gadiem. Arī pa nakti no sākuma it kā smidzināja ik pa laikam, tad, cik dzirdēju (gulēt jau biju ap trijiem nolicies), ap kādiem pieciem no rīta pamatīgi nolija, līdz ar to līgošana bija beigusies. Šorīt, uz autobusa pieturu dodoties, vārda vistiešākajā nozīmē rokas sala, ka gandrīz domāju pēc cimdiem lūkot.
Labi, jāiet nedaudz atpūsties, lai rīt vismaz ar možu galvu varētu sadomāt, kā pavadīt pēdējo brīvdienu. Bildes par svinēšanos nedaudz varētu salikt vēlāk, par cik man te nav ne USB vada fotoaparātam, ne karšu lasītāja.