Nu tā. Kādu laiku netiku šeit ierakstījis, tad nu izdomāju īsumā uzrakstīt, kas tad noticis pa šo laiku.

Vārdsakot, pienācis ilgi gaidītais atvaļinājums, kuru, ja godīgi, sen biju gaidījis. No vienas puses nepierasti, taču atkal nedaudz atpūsties no darba un visiem gribās.

Visa pagājušā nedēļa tā nedaudz stresaini un drudžaini [kā pa adatām] pagāja. Darbā noskrējos, atnākot mājās- pārgurums nez no kurienes… tad vēl sestdien, atnākot no “Muzeju nakts 2008″, ierubot kompi, ‘nokūpēja’ vecais baroklis… jautri, ne? Labi, nebūtu trakākais (tika nomainīts pret jaunāku), taču šodien dabūju beidzot aizsviest nebūtībā savu veco cieto disku, kurš, nezinu pats, kādēļ, atkal sāka ‘gļukot’… pārliku visu WinXP uz sava otra 80GB lielā Western Digital cietņa…

Par muzeju nakti runājot, ar draudzeni kopā izstaigājām dekoratīvi lietišķās mākslas, tad okupācijas, tad barikāžu, pa ceļam iegriezāmies kuģniecības un vēstures muzejā, kur cilvēku bija ka biezs visos tā trijos stāvos. Arī jau rinda pie durvīm liecināja par cilvēku daudzumu tajā. Tālāk, nedaudz aizstaigājām līdz arhitektūras muzejam, kur ar interaktīvās projekcijas palīdzību, tika sniegts ieskats Rīgas nākotnē- “Pilsēta bez sastrēgumiem”- jāsaka, diezgan interesants projekts, taču šaubas uzmāca, vai reāli pie šīs valdības tas viss būtu iespējams [bet tas nu tā]. Beigās izdomājām pārcelties no Vecrīgas uz Pārdaugavu, kur nedaudz apskatījām Latvijas dzelzceļa muzeja piedāvātos labumus- izstādītos spēkratus, kas jau vēstures gaitā ir nonākuši kā šī muzeja eksponāti- tvaika bānis, preču lokomotīve, kāds cietumnieku vagons un pat arī vecais labais ER2 tipa elektrovilciens, kas ir pazīstams arī vēl mūsdienās.

Nu jā. Atmiņas tiešām jaukas par to visu. Tiešām gara un jauka nakts pastaiga sanāca, arī pāris bildes pafotogrāfēju, bet, domājams, salikšu tās te kādā citā rakstā.