Tad, nu lūk. Viena, atkal tik saulaina diena ir aizvadīta. Lēnām aiziet manas atvaļinājuma pēdējās dienas.
Šodien tad nu izdomāju kaut kur no mājām izkustēties un par izvēli krita Botānisā dārza apmeklējums. Uz turieni ātri, bet atpakaļ gan sanāca tāda kā dikti gara pastaiga, bet nu par visu pēc kartas.
Ilgi domāju, ka vaig vispār kaut kur izkustēties, līdz beigās apsērfoju internetā informāciju par Botānisko dārzu un nodomāju- kāpēc ne? Laiks tiešām tāds jauks padevies un tur vēl nebiju bijis. Tad nu ar draudzeni uz turieni aizdevāmies.
Kā viens no galvenajiem apskates objektiem tur bija tropu māja, jeb māja, kurā tur mājo visādi tropu koki un augļi. Pirmajā un otrajā bildē nofotogrāfēju nedaudz kadrus no šīs tropu mājas kokiem. Nu tiešām- skats iespaidīgs. Sajūtas tiešām kā lielā tropu mežā.
Protams, bez šīs tropu mājas tur vēl ir daudz ko redzēt. Piemēram, apskatījām rododendrus, kas tur lielā krāšņumā saziedējuši. Tas nu tiešām ir jāredz pašiem! Vēl bez tā visa, interesantākais bija tas, ka tu staigā pa šo lielo “parku” un pie katra sīkuma, katra auga, pat kokiem ir klāt uzraksts, kas šis ir par augu vai krūmu… izrādās, ka pat pusi es pat, ja godīgi, nezināju. Piemēram, variet iedomāties, ka tiem pašiem kokiem, kas šeit, Rīgā aug, īstās mājas ir kaut kur Aizkaukāzā vai Ķīnā? Tas nudien tiešām ir interesanti.
Te vēl nedaudz bildes no redzētā. Jāsaka, ka nav visas, taču tās, kuras likās tādas smukākās šim rakstam.
Vēlāk izmetām “nelielu līkumiņu” no Botāniskā Dārza Dzegužkalna virzienā, kur arī atrodas Rīgas augstākais punkts, bet nu jāsaka, ka nav īsti paredzēts fotogrāfiem, par cik visu panorāmu pāri jumtiem sabojā vēl toreiz būvētie fabriku skursteņi.
Vēl ceļš ar kājām cauri visam fabriku rajonam, cauri pelēkajiem, draudīgajiem un tiešām drūmajām mūra sienām, aizstaigājām līdz Ķīpsalai, tad lēnām ceļš mājup. Nu, jāsaka – tiešām, neskatoties uz to, ka kājas nogurušas un tā, tomēr lieliska atpūta sanāca.
