Mana nedēļa

Pirmdiena. Pamosties no rīta nevaru. Darbā skriešana un tā, ātri vakars pienāk. Ā, jā, atcerējos, ka vakarā uz filmu vēl aizgāju, par ko jau rakstīju.

Otrdiena. Atkal pamosties nevaru. Atkal uz darbu un tā. Diena vēl tāda apmākusies… atkal kaut kā pārguris nez no kurienes esmu, mājās atnākot…

Trešdiena. Nu bā – sāku attapties, ka nedēļas vidus – laikam nedēļa jau pusē. Ak, jā, uzzinu no rīta, kādēļ pamosties iepriekšējās dienas nevarēju – izrādās – kaut kādā hvz veidā telefonam modinātājs izslēgts bijis – dīvaina sajūta. Atkal piedevām tāda apmākusies diena. Darbā ar nez, nostaig

Ceturtdiena. 13 datums. Bāc! Ja vakar vēl tāda debīla sajūta visu dienu bija, tad šodien gandrīz kā tāda riktīgi melnā diena, lai gan ne datums vainīgs. Pat godīgi, tikai vakarā sāku atminēties par 13-to datumu. He, darbā vēl ar vienu čomu paplūcos, dabūju pat pie priekšniecības doties par roku palaišanu un tādā garā. Praktiski, pakasīšanās ne par ko sanāca, bet nu tas tā… domāju – kaut ātrāk vakars pienāktu. Un tā bija…

Piektdiena. Aj, atkal darba ikdiena. Tagad sēžu un kruķīju DI.fm, paralēli čatojos, bet nespēju tekstos koncentrēties. Nja, nesen laikam, skaitās, ka pagulēju uz pāris stundām pēc darba.

Rezumē. Nedēļa jau kā nedēļa, atkal acis platas, skatos kalendārā un domāju, ka kaut nu tas laiks tik ātri neskrietu… aj, laikam gribas jau atvaļinājumu, bet (bāc!) vēl kāds pusotrs mēnesis jāciešas…

Ko mums dos “Gaismas pils”?

Šodien kārtējo reizi ‘pārskrienot’ pār savām RSS listēm, uzdūros virsū vairākiem ziņu avotu rakstiem par kārtējo ažiotāžu ap “Gaismas pili”:

Sāku prātot, ko reāli mums dos šī ēka. Labi, viena vienota bibliotēka Rīgai būtu vajadzīga. Arī tur būtu iespējams tajos n-tajos stāvos izvietot 18 bibliotēkas, kas it kā esot pēc tagadējiem projektiem. Tas viss ir labi, bet parēķināsim kopējo platību. Varbūt, labākajā gadījumā tas viss varētu tikai kādu pusi no visas projektētās ēkas kopumā aizņemt. Tad jautājums- kādēļ celt tik lielu ēku tikai bibliotēkas vajadzībām?

Mazliet novirzoties no tēmas, pats pāris mēnešus atpakaļ biju Stokholmā, kuras centrā atrodas jau 1974. gadā celtais kultūras centrs. Kas tad tur atradās? Jācenšas nu atminēties… [...] Turpināt lasīt

Jaunie datordzelžu standarti

Jau kādu laiku ir dzirdams, ka AMD izlaidis 3-kodolu procesoru sistēmu, kas it kā ir apvērsums visā datoru tirgū. Nu, lūk. Bet Intel grasās dot atbildi līdz pat 6-kodolu sistēmām. Vai tas nozīmē kārtējo revolūciju?

Datordzelžu pazinēji jau zin, ka visiem vecajiem dzelžiem visi vecie standarti saistījās ar ciparu ‘divi’ – 2¹, 2², 2³, kas attiecīgi nozīmēja – 2, 4, 8, 16, 32, 64, 128, 256 … vārdsakot, šo ciparu 2 ceļot pakāpēs un tā uz augšu.

Arī vēl viens fakts, ko jau daudzi datoru pazinēji ir pamanījuši, ka …

  • 1 kilobaits satur 1024 baitus
  • 1 megabaits – 1024 kilobaitus

Šeit sīkāk. Viss, acīmredzami, ir 2 desmitajā pakāpē. Arī ir cipars 2…

Bet, kas notiek tagad? Viss sāk bāzēties uz cipara – 3… jau uz sliekšņa stāv 6-kodolu procesori. Kas būs nākošais? Pēc visiem aprēķiniem spriežot, atbilde vēl varētu sekot 12-kodolu sistēmas – tas pēc šī spriežot:

  • 3*2=6
  • 6*2=12

Mazliet matemātikas, bet nu laikam par daudz jau aizdomājos. Galu galā – dzīvosim, redzēsim :)

Jauna lieta manā kolekcijā: Acme CD-781MV

Attēls: acme cd-781MVŠovakar, pēc darba iegāju RIMI hipermārketā, kas atrodas uz Stirnu un Dzelzavas ielu krustojuma, turpat netālu no manām mājām.

Nu, lūk – sakarā ar to, ka manām vecajām austiņām (Snarkoon firmas austiņas) kaut kas ar vadu notikās – kaut kur stereo skaņa pazudās. Laikam kontakti vainīgi bija. Tā rezultātā, šodien tiku pie jaunām – Acme CD-781MV austiņām.

Labi, par pašu pirkumu. Jāsaka, cik daudz reižu ir dzirdēts par šo firmu “ACME”, kas, kā izrādās, pieder lietuviešiem. Varbūt kāds gudrāks teiks – fufelis, bet austiņas no viņiem tiešām labas. Neiedziļināšos detaļās, te mazliet detaļas par pašu produktu:

Speaker frequency range: 20-20.000 Hz
Speaker impedance: 32 Ohm +/- 15%
Speaker sensivity: 100 +/- 3 dB
Maximum power: 100 mW
Microphone sensivity: -58 +/- 2 dB
Microphone frequency range: 30 – 16.000 Hz
Wire length: 2,2 meters
Warrant: 1 year
Other: Speaker size: 40 mm

Tas iz tejienes.

Interesantākais, ka pašas austiņas ir lokāmās – tas ir – var pat izmantot dīdžejošanai. Nu līdzīgi kā ar speciāli tām radītajām austiņām, ko piedāvā tāds liels brends kā Sony, tikai par diezgan lielām naudām… labi, tas nu tā.

No sākuma vēlējos pirkt ko līdzīgu šim te, par ko Onkulis jau rakstīja, bet kaut kā mani viens paziņa, kurš arī kaut ko līdzīgu paņēmis, teicās, ka Sennheiser austiņām ir nedaudz viens mīnuss – maza skaņas izolācija – daudz var dzirdēt ārpusē. Salīdzinājumam- uzgriezu savējās līdz galam, tikpat kā nekas nav ārpusē dzirdams. Protams, ja istabā ir absolūts klusums, tad gan mazliet.

Vēl par detaļām runājot, interesanta lieta ir iebūvētais mikrofons vadā ar visu austiņu skaņas regulatoru, kas paredzēts VoIP lietošanai, bet pagaidām neesmu vēl ieprovējis darbībā iekš Skype.

Vairāk gan jāsaka – šis produkts vairāk paredzēts tiem, kam vairāk uz zemajiem tembriem patīk tendēties. Bet nu jā, esmu apmierināts. Galu galā, nekas jau nav mūžīgs, arī no dārgākā gala.

Nedaudz par kino…

Vakar, tā teikt, uznāca kāre ar draudzeni aiziet uz kinoteātri. Protams, ka tika izvēlēts Forum Cinemas kinoteātris. Nu, lūk. Piegāju pie kasēm, kur lielais tablo ar filmu nosaukumiem, skatos, lasu un domāju – tāk, varētu varbūt uz Asterikss Olimpiskajās spēlēs aizstaigāt, bet… kas tad te? Skatos – vienā zālē – filma LV, otrā – RU… vārdsakot – dublētais variants. Nez, tiešām radās jautājums – vai es maksāju par to, ka skatos dublēto variantu? Ja, protams, eju uz kinoteātri, tad man patīk skatīties filmu orģinālvalodā ar subtitriem apakšā. Mājās labi – varu vēl kādu krieviski dublēto paskatīties. Labi, pie tēmas.

Ja kāds ir sekojis līdzi, šī filma (augstākminētā) ir franču valodā. Kādēļ nevarētu izrādīt šo filmu orģināli kā viņa ir, protams, ar visiem subtitriem latviski un krieviski. Galu galā, pirmā valoda Eiropā ir franču, tad angļu un pārējās. Vai tiešām tagad Eiropa mūs piespiež angliskoties? Tiešām par šo faktu bija pārsteigums. Būs jāņem varbūt DVD un jānoskatās orģinālā.

Beigās, protams uz filmu aizgājām. Izvēle krita uz jauno kinolenti Solis augšup 2, kas tiešām ir laba filma. Tiešām iesaku.