Šonedēļ beidzot sajutu tādu kā atslodzi no visa. Gribas klusumu, lai arī tas ne vienmēr riņķī ir iespējams. Jā, arī vakardiena darbā, neskatoties uz visu lielo steigu, pilnīgā mierā pagāja. Šodien pat arī, pamostoties no rīta, ir tāda interesanta sajūta, ka līdz Lieldienām tikai 2 dienas vairs palikušas, tātad, tepat jau vien ir.

Arī trešdienas pievakarē, no darba uz mājām ejot, kaut kā iekšēji sajutu, ka prasījās pat uz baznīcu aiziet. Nez. Laikam jau sakrājies pārāk daudz sevī visa kā. Nez, varbūt atkal pienācis laiks kaut ko mainīt? Ai, nezinu… varbūt arī daudzas lietas nezkāpēc es uz savas sirds pārāk daudz ņemu.

Gan mūzikas, gan filmu ziņā šonedēļ arī nedaudz pieturos pie mierīgākām noskaņām – it kā pārdomājot dzīvi… bet ziniet, reizēm varbūt tas ir nepieciešams, nu, kaut pašam sev.

Galu galā- rīt būs atkal jauna diena un par šodienu atliks tikai pasmaidīt.

PS: Bāc, jā! Kādēļ ārā tagad tik auksts? It kā būtu jābūt jau pavasarim, bet nav… aj, laikam jau visu ziemu bez sniega esmu pieradis.

Vakar te sēžot un kaut ko daroties ap savu blogu, ievēroju diezgan interesantu lietu. Vienā brīdī – nedarbojās neviens spraudnis, tādēļ uz brīdi bija pabrukusi it kā piekļuve FeedBurner fīdam, atstājot tikai orģinālo + vēl video ieraksti neparādījās. Vārdsakot, aptuveni trešā daļa no mana bloga extrām nedarbojās, tai skaitā daļa no saidbārā izvietotajām lietām.

Šodien paldies Atomam, ka nu tas ir garām. Kā vaina izrādījās- bija nokrašojusi kārtējo reizi datu bāze hostingam. Bet kas pats interesantākais- blogs gāja bez problēmām, bet bez nekādiem spraudņiem.