Mja. Tādu rakstu nupat lasīju iekš Digg.com … video var skatīt šeit.
Mēneša arhīvs: novembris 2007
Interesantais fotorāmis
Interesanta lieta, kas nupat acīs iekrita. Visi jau, cerams, ir dzirdējuši par tādu lietu kā digitālais fotorāmis.
Nu, lūk. Jaunums tāds, ka tagad jau šie fotorāmji ir pieejami kopā ar e-mail un RSS, dodot iespēju pa tiešo ielādēt bildes fotorāmī.
Šim konkrētajam attēla izšķirtspēja ir 800×600 pikseļu, bet iekšējā atmiņa (RAM) ir 128MB.
Savietojams gan ar Windows OS, gan Mac OS.
Cena aptuveni $249 ASV teritorijā, bet līdz Eiropai gan nāksies paciesties.
Avots: T3
Ceļojuma piezīmes: Stokholma (Part 3)
Nu ta beidzot veiksmīgi esam apmetušies nākamajā hostelī, kas atrodas uz kuģīša, par ko jau rakstīju iepriekšējā rakstā. Esam izstaigājušies, ka gandrīz bezmaz vai uz kājām neturos…
Pabijām arī Astrīdas Lindgrēnas pasaku muzejā Junibacken. Uz brīdi tiešām varēju pakavēties bērnības atmiņās. Liekas jau, ka tur viss tāds mazītiņš, taču, sapratu, cik tomēr ir brīnišķīgas visas šīs A. Lindgrēnas pasakas, ka viņa tiešām, neskatoties, ka ir pieaudzis cilvēks, tomēr vēl spēja iejusties maza bērna ādā un pat liekas, ka vistiešākais viņas tēls ir tā pati, visiem labi zināmā “Pepija Garzeķe”. Visjaukākais, kas vispār ir muzejā, ir pasaku vilciens, kurā iesēžoties, tiec izvadāts pa palielu telpu, kurā iekārtoti visi pasaku tēli, protams, leļļu izskatā. Plus, protams, iekāpjot vagoniņā, piedāvāja izvēlēties vairākās valodās, kādu vēlies. Protams, vistuvāka bija angļu. Tā tikām izvadāti cauri Lenbergas Emīlam, Ronjai laupītāja meitai, brāļiem lauvassirdīm un visām citām, jaukām pasakām, vienojot tās vienā kopējā, garā stāstā. Nu tiešām skaisti… pats viss muzejs tiešām ir tā vērts!
Nedaudz pastaigājāmies pa pašu pilsētu. Veikali, veikali, veikali… patiešām, domāju, ka par visiem te ir padomāts. Pabijām arī iekš Stokholmas kultūras centra. Jāsaka vēlreizi – par visu ir padomāts. No teātra, līdz grāmatu, audio, video bibiliotēkai līdz vienkāršai sērfošanai internetā un vēl… jā, dīvainākais, kas pārsteidza, otrā stāvā uzejot, viens stūris pat atvēlēts šaha cienītājiem. Taisni prātā ienāca Vērmanes parks, Rīgā, kur, ja kāds pirms tagadējās estrādes pārbūves tika pamanījis, tad tur pensionāri diendienā sēdēja un spēlēja šahu…
Bet nu nez… par ne tēmu runājot, sāku domāt – interesanti, kad pie mums uzcels kaut ko tādu? It kā jau tāda veida izklaide varētu būt Nacionālā bibliotēka, kurai jau 18. novembrī gribēja likt pirmo pamatakmeni, bet, redz, kaut kādu apsvērumu dēļ, to neizdarīja. Nu, skumji…
Labi, laikam jādodas gulēt. Rīt, tas ir- nu jau pēc tejienes laika- šodien, doma izstaigāt Ziemeļu muzeju, Skansenu, Vāsas muzeju un varbūt, ja laiks paliks pāri, tad turpat netālu no tā visa, atrodas vēl Bioloģijas muzejs. Bet jā – teikšu godīgi – visi muzeji un iestādes nestrādā kā pie mums līdz apmēram 17, bet, dažs labs verās ciet jau pat 15:00 … dīvaini, bet jāpierod.
Nezinu, bet laikam jau pēc otrās dienas sāku iemīlēties šinī pilsētā, bet par to laikam jau citu reizi :)
Ceļojuma piezīmes: Stokholma (Part 2)
Nu tā. Vēl viena diena aizvadīta. Žēl tikai, ka jātstāj šīs jaukās, viesmīlīgās telpas. Tikai domāju – kādēļ mēs latvieši reizēm esam tik pieticīgi? Cenšamies kā lētāk, bet par šo hosteli domājot, tas ir jauki, ka ir pieejams karsts ūdens, tēja, duša, pat sauna vienreiz dienaa (!), kas ir bezmaksas – jau cenā iekļauts :)
No vienas puses hosteļi vispār skaitās kā divzvaigžņu lētās viesnīcas, bet šai vietai tiešām es varētu tā klusītēm piešķirt vēl trešo, runājot par apkalpošanu … :)
Nu labi. Vakar iereģistrējāmies vēl kādā labā hostelītī. Interesantākais, ka tas atrodas laivā. Nepārspīlēju – uz sarkana, skaista kuģīša. :) Ap 12 mums tur būtu jābūt, lai paliktu vēl uz 2 naktīm :) Labi, nebūs bezmaksas tējas, dušas un citu ekstru (arī ne Wireless), bet domāju, ka kaut kā jau ‘izkruķīsimies’ :)
Nu jā – vēl kas – zviedri ir savā ziņā tāda kā pretīmnākoša tauta. Tādi dikti smaidīgi it visur, visās situācijās. Tas tiešām priecē, ka apkārt ir tik pozitīvi cilvēciņi.
Ceļojuma piezīmes: Stokholma (Part 1)
Tieši tā – esmu veiksmīgi atlidojis līdz Ārlandas lidostai, 40km no Stokholmas. Lidojums kā pasakā – virs mākoņiem. Jāsaka, ka dikti apmācies laiks šorīt virs Baltijas jūras bija, tikai, kaut kur jau virs Zviedrijas krastiem parādījās t.s. ‘mākoņmaliņas’, ka varēja saskatīt pašu kontinentu.
Lidojuma sākumā domāju – tas ir vēl trakāk, nekā amerikāņu kalniņi :D Tāda sajūta, ka būtu iekāpis kādā F1 pilotētā automašīnā ar sākuma pātrinājumu (uz skrejceļa) aptuveni 300 km/h ;) Bet tiešām pasaka :) Labi, tas nu tā. Bija jau vispār pirmo reizi (ja neskaita, ka tiku lidojis vispār 5 gadu vecumā no Rīgas līdz Liepājai :D) tā dīvaini…
Pirmie iespaidi jau nu tādi – kādā lielā čuhņā esmu nonācis? Satiksme, ka tikai turies, par pašu Stokholmas centru nemaz i nerunājot. Pat nedaudz sāku tagad vakarā rēķināt – laikam kaut kur būšu ko pārtērējies – jau mūsu naudā par ‘neko’ – 60Ls izmesti ;) Tā teikt, transports natūrā te ir dārgs – iesaku labāk ar kājām pastaigāties – Stokholma vispār ir kājāmstaigātāju pilsēta, bet tas nu tā :)
Bet… kam labums, kam sliktums! Vismaz šovakar tiku (kaut uz vienu nakti) vienā, labā hostelī, kur bezmaksas nets (WiFi) un vēl visādas ekstras pieejamas. Nu kaut kā tā. Labi, kaut kad paturpināšu. Padzeršu tēju un domāšu, ko tālāk sadomāt šovakar.
Offtopic: Paldies Laacz par translita konvertoru, par cik te problēmas ar garumzīmēm. :)